nokausēt1
nokausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
PiemēriTikko saules stari nokausēja sniegu, Bērzu muižas laukos sākās rosīga kustība.
- Tikko saules stari nokausēja sniegu, Bērzu muižas laukos sākās rosīga kustība.
- Kādā [pavasara] naktī pēkšņi atpūta palu vēji, nokausēja lāstekas..
1.1.Kausējot atdalīt nost.
PiemēriNokausēt ledu no stikla.
- Nokausēt ledu no stikla.
Avoti: 5. sējums