Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nokaukties
nokaukties parasti 3. pers., -kaucas, pag. -kaucās; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns nokaucās.
  • Suns nokaucās.
2.Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukt (2).
PiemēriKuģim aizejot, nokauksies boja Kaut kur piekrastē.
  • Kuģim aizejot, nokauksies boja Kaut kur piekrastē.
  • Maigonis strauji samazina ātrumu. Riepas nokaucās pret asfaltu.
Avoti: 5. sējums