nokaukties
nokaukties parasti 3. pers., -kaucas, pag. -kaucās; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns nokaucās.
2.Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukt (2).
PiemēriKuģim aizejot, nokauksies boja Kaut kur piekrastē.
Avoti: 5. sējums