dairīties
dairīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; novec.
1.Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
PiemēriUz akmeņa nesēdēju, No akmeņa dairījos, Lai tas mans arājiņš No krodziņa dairījās.
- Uz akmeņa nesēdēju, No akmeņa dairījos, Lai tas mans arājiņš No krodziņa dairījās.
- Kāda es dairījos, Tāds man gadījās..
- Ko tu dairies, Ko tu vairies Mūsu kaires Dievišķas?
- Nakts spīganas kairās, kas dienas gaismas nedroši dairas.
2.Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
PiemēriTēvs mīņājās pa.. asfalta klonu... «Nu, nedairies te! Ej augšā - gan viņi [mantas] sanesīs.»
- Tēvs mīņājās pa.. asfalta klonu... «Nu, nedairies te! Ej augšā - gan viņi [mantas] sanesīs.»
- Prasi jel, ko dairies?
- Zirgs dairas un neiet uz priekšu.
2.1.Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
PiemēriBirkmaņa komijs.. ilgi dairījās ap izvelto siļķu mucu, it kā tai bijis apaļš dibens un stāvus to nostatīt ļoti grūti.
- Birkmaņa komijs.. ilgi dairījās ap izvelto siļķu mucu, it kā tai bijis apaļš dibens un stāvus to nostatīt ļoti grūti.
- Viens te jau kūpināja - kad nu vēl tie divi sāka dairīties ap bērza etviju, Vilķers pavērsa gaisā izmisušās acis..
Avoti: 2. sējums