daiļums
daiļums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta, īpašība → daiļš1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Skaistums.
PiemēriDaiļums un grācija.
2.parasti vsk.; folkl. Vispārināta īpašība → daiļš2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tikums, krietnums.
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → daiļš3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTiklab darba daiļumā, kā arī tā ilgmūžībā cilvēki visvairāk atskārst savu daiļumu un savu ilgmūžību.
4.parasti dsk.; sar.; iron. Skaistas (sievietes) ķermeņa formas.
PiemēriVallija apzinājās savu sievišķīgo pievilcību un to izmantoja. Ieejot direktora kabinetā un izejot no tā, viņa koķeti gorījās, veikli parādīdama savus daiļumus.
Avoti: 2. sējums