dairīties
dairīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; novec.
1.Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
PiemēriUz akmeņa nesēdēju, No akmeņa dairījos, Lai tas mans arājiņš No krodziņa dairījās.
2.Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
PiemēriTēvs mīņājās pa.. asfalta klonu... «Nu, nedairies te! Ej augšā - gan viņi [mantas] sanesīs.»
2.1.Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
PiemēriBirkmaņa komijs.. ilgi dairījās ap izvelto siļķu mucu, it kā tai bijis apaļš dibens un stāvus to nostatīt ļoti grūti.
Avoti: 2. sējums