atdurties
atdurties -dūros, -duries, -duras, pag. -dūros; refl.
1.Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
PiemēriGalva atduras zemajos griestos.
1.1.pārn. Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
PiemēriKoku biezoknī vajadzēja nokāpt no mūļiem un iet kājām.. Pēc brīža viņi atdūrās pret stāvu klints sienu..
1.2.pārn. Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
Piemēri..grāvis kā nevainojami izstiepts iesms nostiepās pa piegāzi un ar smailo galu atdūrās Spilvā [pļavā].
1.3.pārn. Pievērsties (kam), apstāties (pie kā) — par skatienu, acīm.
PiemēriUn beigās viņa skatiens atdūrās pret diviem nikniem acu pāriem, kuri kā īleniem dūrās viņa sejā.
1.4.pārn.; sar. Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu). Uzdurties.
PiemēriKriminālnodaļā [laikrakstā] es pēkšņi atdūros uz šādu paziņojumu: «Vakar no [cietuma].. izbēdzis Hanss Moglers ..»
2.Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
Piemēri..[Miglu saimnieks] atdūrās uz abu viesu vienaldzību un stingru apņemšanos ar šo māju nekādos laipnības parādījumos neielaisties.
Stabili vārdu savienojumiAtdurties (retāk atsisties) kā pret sienu (arī mūri).
Avoti: 1. sējums