atdusēties
atdusēties -dusos, -dusies, -dusas, pag. -dusējos; refl.; novec.
1.Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) — par cilvēkiem.
PiemēriMeitas un sievas atdusējās istabā..
Stabili vārdu savienojumiAtdusēties uz lauriem.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriPaēdušas, pīles aizpeld ezera vidū,.. aizbāž knābjus mugurā aiz spārniem un te droši atdusas..
1.2.pārn. Būt apglabātam (par mirušo).
PiemēriAtdusēties smiltājā.
1.3.pārn. Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
PiemēriGulta, galvgalis un Zelmas seja grima pelēcīgā ēnā, un gaismas lokā atradās abas nogurušās rokas, kuras atdusējās uz pašaustās, zaļi svītrotās segas.
Avoti: 1. sējums