atdusēties
atdusēties -dusos, -dusies, -dusas, pag. -dusējos; refl.; novec.
1.Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) – par cilvēkiem.
PiemēriMeitas un sievas atdusējās istabā..
- Meitas un sievas atdusējās istabā..
- Pēc pusdienas tēvs aizgāja atdusēties..
Stabili vārdu savienojumiAtdusēties uz lauriem.
- Atdusēties uz lauriem idioma — iron. Ieslīgt pašapmierinātībā, bezdarbībā (parasti pēc gūtiem panākumiem).
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriPaēdušas, pīles aizpeld ezera vidū,.. aizbāž knābjus mugurā aiz spārniem un te droši atdusas..
- Paēdušas, pīles aizpeld ezera vidū,.. aizbāž knābjus mugurā aiz spārniem un te droši atdusas..
- ..vējš atdzina līcī nelielu ledus gabalu, uz kura atdusējās ronis, vienaldzīgi raudzīdamies apkārtnē un ar pakaļējo pleznu pievēdinādams sev svaigu gaisu.
1.2.pārn. Būt apglabātam (par mirušo).
PiemēriAtdusēties smiltājā.
- Atdusēties smiltājā.
- Tagad vecais Žuburs jau sesto gadu atdusējās Mārtiņa kapos..
- Tagad Ādams jau sen atdusas no saviem kara darbiem, sen jau guļ zem zaļām velēnām.
- Vai kāds redzēs tavas ilgas un sāpes un tavas dzīves saites, kad tu aizvērsi reiz acis atdusēties bez pamošanās?
1.3.pārn. Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
PiemēriGulta, galvgalis un Zelmas seja grima pelēcīgā ēnā, un gaismas lokā atradās abas nogurušās rokas, kuras atdusējās uz pašaustās, zaļi svītrotās segas.
- Gulta, galvgalis un Zelmas seja grima pelēcīgā ēnā, un gaismas lokā atradās abas nogurušās rokas, kuras atdusējās uz pašaustās, zaļi svītrotās segas.
- ..uz viņa krēsla maigi atdusējās arī zīda spilvens ar tajā izšūtu ērkškrozīti vidū..
- Mazs graudiņš, ilgi svaidīts viļņu skaujas, nu manā plaukstā atdusējās ciets.
Avoti: 1. sējums