Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atdurties
atdurties -dūros, -duries, -duras, pag. -dūros; refl.
1.Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
PiemēriGalva atduras zemajos griestos.
  • Galva atduras zemajos griestos.
  • Lāpsta atduras pret akmeni.
  • Tā [laiva] viegli slīdēja pa gurdajiem viļņiem uz priekšu, kamēr atdūrās sēkļa smiltīs.
  • Jaunkalaču vecis bij saliecies tik līks, ka zods reizēm atdūrās galdā.
  • ..[palu] ūdeņi, atdūrušies pret šosejas uzbērumu un nespēdami tikt tālāk, griezušies niknās vērpetēs..
1.1.pārn. Pēkšņi nonākt (pie kāda šķēršļa, kas neļauj turpināt kustību), sastapt ceļā (ko traucējošu).
PiemēriKoku biezoknī vajadzēja nokāpt no mūļiem un iet kājām.. Pēc brīža viņi atdūrās pret stāvu klints sienu..
  • Koku biezoknī vajadzēja nokāpt no mūļiem un iet kājām.. Pēc brīža viņi atdūrās pret stāvu klints sienu..
  • ..iela izbeigusies, un viņš [zēns] atdūries kādā sienā. Visi mēģinājumi atrast izeju bijuši veltīgi.
  • Vilks [lidotājs] gribēja laisties lejā, bet arī tur atdūrās pret uguns aizsprostu.
1.2.pārn. Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
Piemēri..grāvis kā nevainojami izstiepts iesms nostiepās pa piegāzi un ar smailo galu atdūrās Spilvā [pļavā].
  • ..grāvis kā nevainojami izstiepts iesms nostiepās pa piegāzi un ar smailo galu atdūrās Spilvā [pļavā].
  • Gunta mēģināja kapsētu apiet, taču ceļa tālāk nebija, taka atdūrās pret kapliču.
  • Mašīna iegriežas vecu liepu alejā, un drīz vien prožektoru gaismas kūļi atduras garā mūra ēkā ar maziem lodziņiem.
1.3.pārn. Pievērsties (kam), apstāties (pie kā) – par skatienu, acīm.
PiemēriUn beigās viņa skatiens atdūrās pret diviem nikniem acu pāriem, kuri kā īleniem dūrās viņa sejā.
  • Un beigās viņa skatiens atdūrās pret diviem nikniem acu pāriem, kuri kā īleniem dūrās viņa sejā.
  • ..laidu skatiem klejot pār sniegainajiem kalniem un lejām, kas saules spožumā margot margoja, kamēr skati atdūrās tur, kur pie apvāršņa malas zilinājās sils.
  • Acis atdūrās pret rudenīgi zaļu egļu šiliņu..
1.4.pārn.; sar. Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu). Uzdurties.
PiemēriKriminālnodaļā [laikrakstā] es pēkšņi atdūros uz šādu paziņojumu: «Vakar no [cietuma].. izbēdzis Hanss Moglers ..»
  • Kriminālnodaļā [laikrakstā] es pēkšņi atdūros uz šādu paziņojumu: «Vakar no [cietuma].. izbēdzis Hanss Moglers ..»
2.Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
Piemēri..[Miglu saimnieks] atdūrās uz abu viesu vienaldzību un stingru apņemšanos ar šo māju nekādos laipnības parādījumos neielaisties.
  • ..[Miglu saimnieks] atdūrās uz abu viesu vienaldzību un stingru apņemšanos ar šo māju nekādos laipnības parādījumos neielaisties.
  • Vecenīte laikam aptvēra, ka atdūrusies uz nerunīgu meiču..
Stabili vārdu savienojumiAtdurties (retāk atsisties) kā pret sienu (arī mūri).
Avoti: 1. sējums