atdūkt
atdūkt -dūcu, -dūc, -dūc, pag. -dūcu
1.parasti 3. pers.; intrans. Dūcot atkļūt šurp (par dažiem kukaiņiem).
PiemēriAtdūc bite.
1.1.Atplūst (par dobjām skaņām).
PiemēriĒrģeļu skaņas atdūc.
1.2.Tuvoties ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
PiemēriAutobuss atdūc pie pieturas.
2.trans.; sar. Atbildēt dobjā balsī.
Piemēri«Tad jūs esat tas Čiekurs, kas nopirka Brencīša māju Tērbatas ielā?» - «Tērbatas ielā,» šoreiz tas atdūca pats.
Avoti: 1. sējums