atdunēt
atdunēt parasti 3. pers., -dun, pag. -dunēja; intrans.
1.Dunot tuvoties, atkļūt šurp.
PiemēriDziesma par gvardiem no zāles šurp atdun.
- Dziesma par gvardiem no zāles šurp atdun.
- ..no frontes puses atdunēja lielgabalu graujas.
1.1.Par soļiem un soļu radītu troksni.
PiemēriNo pagalma atdun steidzīgu soļu troksnis.
- No pagalma atdun steidzīgu soļu troksnis.
1.2.Tuvoties ar dunoņu (par transportlīdzekļiem).
PiemēriPie stacijas atdun vilciens.
- Pie stacijas atdun vilciens.
Avoti: 1. sējums