Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iekavēt
iekavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Nepaveikt paredzētajā laikā (parasti darbu).
PiemēriIekavēt remontu.
  • Iekavēt remontu.
  • Viņš darbu tā iekavējis, ka tagad netiek laikā galā.
  • «Es šoziem ļoti daudz mācījos.. Iekavēts tik briesmīgi daudz, ka mati ceļas stāvus.»
Avoti: 3. sējums