Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iekausēt
iekausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
PiemēriSvinu iekausēt iedobumā.
  • Svinu iekausēt iedobumā.
1.1.Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
PiemēriPagājušajā gadā, paplašinot Piltenes dārzniecību, atrada piķī iekausētu vīstokli.
  • Pagājušajā gadā, paplašinot Piltenes dārzniecību, atrada piķī iekausētu vīstokli.
2.Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā). Iekļaut (2).
PiemēriStaņislavskieši ne tikai ir lepojušies ar savu lielo skolotāju, bet aizvien centušies viņa idejas, viņa mācību radoši iekausēt savās izrādēs.
  • Staņislavskieši ne tikai ir lepojušies ar savu lielo skolotāju, bet aizvien centušies viņa idejas, viņa mācību radoši iekausēt savās izrādēs.
  • Šīs atvirzes no tiešajiem ceļojuma notikumiem cieši iekausētas grāmatas kompozīcijā, saistītas ar autora dzīvās domu gaitas plūdumu..
Avoti: 3. sējums