iekaukties
iekaukties -kaucos, -kaucies, -kaucas, pag. -kaucos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
PiemēriSuņi iekaucas, juzdami medījumu, dzinēji bļauj...
2.parasti 3. pers. Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
PiemēriIekaucās vējš, kritušās lapas kūleņoja ceļā..
2.1.Par ierīcēm, mašīnām.
PiemēriIekaucas sirēna.
2.2.Par lidojošiem šāviņiem.
PiemēriGaisā iekaucās šrapneļi. Sādžas labo galu sāka ārdīt vācu artilērija.
2.3.Par mūzikas instrumentiem.
PiemēriIekaucās saksofons.
3.sar. Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī.
Piemēri«Bet man ir tāds pavisam briesmīgs [augonis]. Vai!» Volodja pēkšņi iekaucās un sāka atkal klibot.
Avoti: 3. sējums