pakavēties
pakavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
PiemēriBrīdi pakavēties istabā.
2.Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām). Neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
Piemēri«Kādreiz mēs atbrauksim uz šejieni, lai pakavētos atmiņās..»
Stabili vārdu savienojumiPakavēties (ar) acīm.
2.1.Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) — parasti par acīm, skatienu.
Piemēri..viņa acis pakavējās pie visiem pēc kārtas..
Avoti: 6-1. sējums