aizturēt
aizturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju; trans.
1.Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
PiemēriAizturēt gājēju uz brīdi.
1.1.Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
PiemēriCeļojoša smilts vispirms nostiprināma.. Vējiem vairāk padevīgu smilti aiztur, novietojot uz tās.. žagarus ar resgaļiem pret valdošo vēju.
1.2.Saglabāt, paturēt (kādā vietā). Sekmēt (kā) saglabāšanos (kur).
Piemēri..tauki aiztur audos ūdeni, sargājot ūdens rezerves organismā.
1.3.pārn. Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
PiemēriViņu [zēnu] pārmāca bailes, gribējās kliegt un modināt augšā tos pārējos divus. Tomēr iedoma parādīties gļēvam aizturēja viņu.
2.parasti 3. pers. Nelaist cauri (piemēram, siltumu, vēju).
PiemēriBrezents aizturēja lietu.
3.Neļaut izpausties. Savaldīt.
PiemēriAr pūlēm aizturēt sāpju kliedzienu.
Stabili vārdu savienojumiAizturēt elpu.
4.parasti 3. pers. Neizdot (pienu) — par slaucamiem lopiem.
Piemēri..kad [govs] saskaitusies, aiztur pienu, lāsi nevar izslaukt.
5.Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
PiemēriAizturēt dokumentus.
5.1.Neizmaksāt. biežāk Ieturēt.
PiemēriAizturēt no algas 30 rubļus parāda dzēšanai.
6.Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
PiemēriAizturēt zagli.
7.Saturot (ko), neļaut (to) atvērt, (tam) atvērties. imperf. Turēt ciet.
PiemēriAizturēt durvis.
Avoti: 1. sējums