aizturēts
aizturēts -ais; s. -a, -ā
aizturēti (2) apst.
1.Divd. → aizturēt.
2.Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku. Apslāpēts. Apvaldīts.
PiemēriAizturēta nopūta.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) aizturētu elpu.
3.lietv. nozīmē: aizturētais, -ā, v.; aizturētā, -ās, s. Persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība.
PiemēriNoskaidrot aizturētā personību.
Avoti: 1. sējums