aizture
aizture -es, s.; parasti vsk.
1.fiziol. Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
PiemēriIekšējā aizture.
3.arī dsk. Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
PiemēriBērni, kam dzirdes un artikulācijas orgānos nav nekādu defektu, tomēr var smagi šļupstēt tādēļ, ka viņu psihiskajā attīstībā ir aiztures.
Avoti: 1. sējums