aizture
aizture -es, s.; parasti vsk.
1.fiziol. Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
PiemēriIekšējā aizture.
- Iekšējā aizture.
- Ārējā aizture.
- Ierosas un aiztures procesi.
2.Darbība, process → aizturēt2.
PiemēriCukura aizture organismā.
- Cukura aizture organismā.
- Ūdens aizture augsnē.
- Ūdens daudzums [uzturā] nav jāierobežo, ja nav ūdens aiztures organismā, tas ir, tūskas.
3.arī dsk. Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
PiemēriBērni, kam dzirdes un artikulācijas orgānos nav nekādu defektu, tomēr var smagi šļupstēt tādēļ, ka viņu psihiskajā attīstībā ir aiztures.
- Bērni, kam dzirdes un artikulācijas orgānos nav nekādu defektu, tomēr var smagi šļupstēt tādēļ, ka viņu psihiskajā attīstībā ir aiztures.
Avoti: 1. sējums