Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizturētājs
aizturētājs -a, v.
aizturētāja -as, s.
1.Cilvēks, kas aiztur (kādu).
PiemēriNoziedznieka aizturētājs.
  • Noziedznieka aizturētājs.
2.Ierīce, priekšmets, viela u. tml., kas aiztur (ko).
PiemēriBrezents ir labs vēja aizturētājs.
  • Brezents ir labs vēja aizturētājs.
  • Ja vien slīpuma siltumnīca piebūvēta pie ēkas sāniem, tad virs jumta slīpēs.. izbūvē sniega aizturētāju.
Avoti: 1. sējums