Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizturētājs
aizturētājs -a, v.
aizturētāja -as, s.
1.Cilvēks, kas aiztur (kādu).
PiemēriNoziedznieka aizturētājs.
2.Ierīce, priekšmets, viela u. tml., kas aiztur (ko).
PiemēriBrezents ir labs vēja aizturētājs.
Avoti: 1. sējums