Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizturēts
aizturēts -ais; s. -a, -ā
aizturēti (2) apst.
1.Divd. → aizturēt.
2.Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku. Apslāpēts. Apvaldīts.
PiemēriAizturēta nopūta.
  • Aizturēta nopūta.
  • Aizturēti šņuksti.
  • "Bet man pēc divpadsmit gadiem var pasacīt to pašu: izej [no mājām]!" - Mārtiņa balsī skan aizturēts niknums. «Kad še būs notīrīts, celmi izlauzti, kungs piedalīs visu Dzeguzes pusmuižai ...»"
  • ..viss aizkustinājums un ar varu aizturētais šķiršanās žēlums izlauzās nevaldāmos asaru plūdos.
  • Zēni slāpa vai nost no aizturētiem smiekliem.
  • ..tikko snauda man aizspiež acis, man liekas, ka pie vadža kāds aizturēti ieklepojas.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) aizturētu elpu.
3.lietv. nozīmē: aizturētais, -ā, v.; aizturētā, -ās, s. Persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība.
PiemēriNoskaidrot aizturētā personību.
  • Noskaidrot aizturētā personību.
  • Atbrīvot aizturēto.
  • ..pilsoņi aizturēja noziedznieku, kas trolejbusā nozaga sievietei maciņu ar naudu. Kad aizturēto aizveda uz milicijas nodaļu, noskaidrojās, ka viņš ir zaglis recidīvists..
Avoti: 1. sējums