Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aiztuntuļot
aiztuntuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Satinot (ar vairākiem apģērba gabaliem), aizsegt, aizklāt. Aiztīstīt.
PiemēriAiztuntuļot seju ar lakatiem.
  • Aiztuntuļot seju ar lakatiem.
  • Aiztuntuļot bērnu līdz acīm.
2.intrans. Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām aiziet. imperf. Tuntuļot prom.
PiemēriGarām aiztuntuļoja veca māmiņa.
  • Garām aiztuntuļoja veca māmiņa.
  • Vairas radiniekiem ir mazs puišelis.. Citreiz viņš aiztuntuļo uz kaimiņu mājām un Vairai jādodas meklēt.
Avoti: 1. sējums