aizurbt
aizurbt -urbju, -urb, -urbj, pag. -urbu
1.trans. Iesākt urbt, bet nepabeigt. Ieurbt.
PiemēriAizurbts bērzs.
- Aizurbts bērzs.
2.intrans. Paveikt urbšanu (līdz noteiktai vietai).
PiemēriAizurbt līdz naftai.
- Aizurbt līdz naftai.
- Aizurbt kokam līdz serdei.
Avoti: 1. sējums