aizkavēt
aizkavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Traucēt, kavēt (kādu laiku).
PiemēriAizkavēt dažas minūtes.
1.1.Novilcināt (norisi).
PiemēriTu sacīji, ka esot steidzams darbs. Aizkavēsi vēl to, un būs pa nakti jāiet sliktais meža ceļš...
1.2.Apstādināt (kādu), panākt, ka paliek tur, kur atrodas (kādu laiku).
PiemēriVairākas reizes viņš tiecās aiziet [no viesībām], bet katru reizi biedri viņu aizkavēja.
Avoti: 1. sējums