Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
panākt2
panākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu; trans.
1.Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) — par cilvēkiem.
PiemēriGabaliņu viņam priekšā gāja kāds cilvēks...Ar katru soli mazinājās atstatums. Tilta vidū Voidis panāca to.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriVisgrūtākais uzdevums jaunajām vāverēm bija spirālveida skriešana augšā kokā un slēpšanās zaros. To vajadzēja izdarīt ļoti veikli un ātri, lai plēsīgie putni.. nevarētu tās panākt un noķert.
1.2.Par transportlīdzekļiem.
PiemēriLigita: Es gāju un gāju. Pēc divām stundām mani panāca smagā mašīna..
1.3.Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk. Arī atgūt (nokavēto).
PiemēriGana vērpu, gana vērpu, nepanācu māmuliņas.
2.Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
PiemēriPanākt vienošanos strīdīgā jautājumā.
Stabili vārdu savienojumiPanākt savu.
2.1.Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
PiemēriKo neiespēj zinātnieks pierādījumu ceļā, to panāk mākslas darbs ar savu emocionālo iedarbi.
Avoti: 6-1. sējums