panadze
panadze -es, dsk. ģen. -džu, s.; anat.
Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala, arī vieta zem naga augšmalas.
PiemēriAr tām [zvīņām] bija piedzītas visas pirkstu panadzes.
- Ar tām [zvīņām] bija piedzītas visas pirkstu panadzes.
- Viņš iztīra panadzes.
Avoti: 6-1. sējums