Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
panāciens
panāciens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → panākt [1] (1).
PiemēriViņa panācās pa kāpnēm lejup un apstājās. Tādu mizanscēnu viņš noteikti kaut kur jau bija redzējis: panāciens pretī, saglabājot atstatumu.
Avoti: 6-1. sējums