Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
panākt1
panākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu; intrans.
1.Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
Piemēri..viņa sāka kliegt: «Tēvs, tēvs, panāc šurp!»
  • ..viņa sāka kliegt: «Tēvs, tēvs, panāc šurp!»
  • Ezeram tuvojās grupa cilvēku. Panākuši tuvāk, viņi nogriezās pa labi..
  • Izsauktais [skolnieks] pieceļas un, kājas smagi vilkdams, panāk līdz pirmā sola galam..
  • pārn. Sasaukdamies pa gāršu vēji tev pretī panāk..
1.1.pareti Tikt pavirzītam šurp (kur, kādā virzienā u. tml.) – par priekšmetiem.
Piemēri..kapteinis liek trali celt ārā. Tas panācis knapi līdz pusei, kad jau redzamas pirmās zivis..
  • ..kapteinis liek trali celt ārā. Tas panācis knapi līdz pusei, kad jau redzamas pirmās zivis..
2.Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPanākt zem nojumes.
  • Panākt zem nojumes.
3.Nākot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPanākt gar kokiem.
  • Panākt gar kokiem.
4.parasti 3. pers. Savienojumā «panākt vaļā»: mazliet atdarīties, atvērties. Arī atirt, atraisīties.
PiemēriSomas rāvējslēdzējs panācis vaļā.
  • Somas rāvējslēdzējs panācis vaļā.
  • Pievērtais logs panācis vaļā.
  • ..beigās [Valters] vēl pārbaudīja, vai aukla nevar panākt vaļā.
Avoti: 6-1. sējums