panākt1
panākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu; intrans.
1.Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
Piemēri..viņa sāka kliegt: «Tēvs, tēvs, panāc šurp!»
1.1.pareti Tikt pavirzītam šurp (kur, kādā virzienā u. tml.) — par priekšmetiem.
Piemēri..kapteinis liek trali celt ārā. Tas panācis knapi līdz pusei, kad jau redzamas pirmās zivis..
2.Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPanākt zem nojumes.
3.Nākot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPanākt gar kokiem.
4.parasti 3. pers. Savienojumā «panākt vaļā»: mazliet atdarīties, atvērties. Arī atirt, atraisīties.
PiemēriSomas rāvējslēdzējs panācis vaļā.
Avoti: 6-1. sējums