Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
panaceja
panaceja -as, s.
1.Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
PiemēriTālā pagātnē alķīmiķi sapņoja atklāt panaceju - brīnumainu līdzekli, kas izārstētu no visām slimībām.
1.1.pārn. Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
PiemēriDiplomāti [Rietumos].. pasludinājuši Eiropas glābšanas panaceju..
Avoti: 6-1. sējums