atturēt
atturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju; trans.
1.Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību). Nelaist.
PiemēriOļiņiete.. gribēja vienā lēcienā doties liesmās iekšā, bet Oļiņš viņu saķēra un atturēja..
- Oļiņiete.. gribēja vienā lēcienā doties liesmās iekšā, bet Oļiņš viņu saķēra un atturēja..
- ..[Andrejs] sāka iet uz Burzuļu [māju] pusi. Smilgājs gan lūkoja gājēju atturēt, bet Andrejs tam izrāvās un teica: «Laid mani ar labu!»
- ..viņš [slimnieks] mēģināja ar ierastu kustību piecelties sēdus. Vīksna atturēja, uzlikdams roku Viļņa plecam.
1.1.Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
PiemēriAttirēt ienaidnieku.
- Attirēt ienaidnieku.
1.2.Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
PiemēriGunta gribēja aizdegt uguni, bet Uldis viņu atturēja,.. sacīja: «Nevajag ...»
- Gunta gribēja aizdegt uguni, bet Uldis viņu atturēja,.. sacīja: «Nevajag ...»
- Gar vaļējām durvīm paiet sieviete; Ilga trūkstas kājās [sveicināt], bet draudzene ar patiesi karalisku žestu attur: «Nepūlies.»
- Sabiedrības iedarbības lielais spēks laikā var apturēt cilvēku, kas nokļuvis uz nepareiza ceļa, atturēt viņu no aplama soļa..
1.3.Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
PiemēriNo kancelejas iznāca Leja. Gundegai gribējās traukties tam pretī, bet kautrība un tāda kā bijība to atturēja.
- No kancelejas iznāca Leja. Gundegai gribējās traukties tam pretī, bet kautrība un tāda kā bijība to atturēja.
- ..[pretinieks] stāvēja uz Sanas kreisā krasta, un tikai rudens pali atturēja viņu no šīs upes forsēšanas, piespiezdami viņu še palikt kā iestingumā uz vietas.
- Ne bads, ne sals, ne īgna uguns brāzma Jūs nespēja no ceļa atturēt.
2.Neļaut izpausties, parādīties.
PiemēriAtturēt smaidu.
- Atturēt smaidu.
- Tēvs.. aizspieda vienu [aci] vēl ar rādāmo pirkstu, bet viņš tomēr nevarēja atturēt pāris asaru, kuras iekrita viņa baltajā bārdā.
2.1.Neizteikt. Neļaut izteikt.
PiemēriAtturēt pārsteidzīgu jautājumu.
- Atturēt pārsteidzīgu jautājumu.
- ..jāsaka kaut kas, lai atturētu eksaminatora gala vārdu, ko vēlāk būtu diezgan grūti grozīt.
- Sākumā grūti nācās atturēt kārtējo skarbo vārdu, kas lauzās pār lūpām.
3.pareti Turēt atstatu (tā, ka nepieskaras, nepiekļūst).
PiemēriAtturēt zarus.
- Atturēt zarus.
- pārn. Zelma cīnās un nevar atturēt no sevis to vēsumu, kas pamazām savelkas ap sirdi.
Avoti: 1. sējums