aizkavēties
aizkavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku. Nokavēties. Novēloties.
PiemēriNepareizā pulksteņa dēļ viņi aizkavējās.
2.Nenotikt paredzētajā laikā.
PiemēriIzrāde aizkavējas.
2.1.Netikt līdzi citiem (darbā).
Piemēri..Vilma jau bažījās, ka viņa pavisam aizkavēsies un līdz [darba] pārtraukumam nepagūs pabeigt zobratu apstrādi.
3.Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
PiemēriAizkavēties darba vietā.
Avoti: 1. sējums