aizsprostot
aizsprostot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
PiemēriTas bija lielais Ķeguma ezers, ko bija izveidojuši cilvēki, aizsprostojot Daugavu, lai pie aizsprosta uzceltu Ķeguma elektrisko spēkstaciju.
1.1.Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
PiemēriDzelzsbetona dambis aizsprostoja upes straumi.
Avoti: 1. sējums