retardēt
retardēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
PiemēriRetardēt lugas darbību.
- Retardēt lugas darbību.
1.1.intrans.
PiemēriAinas kompozīcijā kā retardējošs elements tika izmantots krāsotāju dialogs, kas ar savu ikdienišķo lietišķību veidoja asu pretstatu Raskoļņikova galējam sasprindzinājumam.
- Ainas kompozīcijā kā retardējošs elements tika izmantots krāsotāju dialogs, kas ar savu ikdienišķo lietišķību veidoja asu pretstatu Raskoļņikova galējam sasprindzinājumam.
- ..lai aizkavētu notikumus, ko skatītājs gaida ar sakāpinātu nepacietību, autors ievij retardējošus.. blakustēmu risinājumus.
2.parasti divd. formā: retardēts; psih. Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
PiemēriRetardēto bērnu audzināšana.
- Retardēto bērnu audzināšana.
Avoti: 6-2. sējums