rētains
rētains -ais; s. -a, -ā
rētaini apst.
1.Tāds, kam ir rētas (1), arī rēta (par cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriViņš nopētīja katru, kurš atstāja autobusu. Rētainā cilvēka ar ciešo un drūmo skatienu tur nebija.
1.1.Tāds, kur ir rētas, Arī rēta (par ķermeņa daļu).
PiemēriTe kāda roka no ārpuses atvēra logu, un pa to rausās iekšā pamazs vīrelis baku rētainu seju..
1.2.Tāds, kam ir rētas, arī rēta (par augiem, to daļām).
PiemēriRētaina ābele.
Avoti: 6-2. sējums