Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
retējs
retējs -a, v.
Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
PiemēriMaura retējs.
Avoti: 6-2. sējums