Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
retardēt
retardēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
PiemēriRetardēt lugas darbību.
1.1.intrans.
PiemēriAinas kompozīcijā kā retardējošs elements tika izmantots krāsotāju dialogs, kas ar savu ikdienišķo lietišķību veidoja asu pretstatu Raskoļņikova galējam sasprindzinājumam.
2.parasti divd. formā: retardēts; psih. Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
PiemēriRetardēto bērnu audzināšana.
Avoti: 6-2. sējums