restots
restots -ais; s. -a, -ā 
Tāds, kam ir restes (parasti par logu). 
Piemēri..Konkordijas laukumā stāv policijas melnās mašīnas. Aiz restotiem logiem sēž brangi vīri. Tumši formas tērpi.
- ..Konkordijas laukumā stāv policijas melnās mašīnas. Aiz restotiem logiem sēž brangi vīri. Tumši formas tērpi. 
- Guļu un raugos caur restotu [cietuma] rūti, kā pretējā nama jumtā griežas vēja rādītājs. 
- Bija tumšs, pa restoto lodziņu, kas atradās tuvu griestiem, varēja saskatīt tikai koka ēnu. 
Avoti: 6-2. sējums