Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
restitūcija
restitūcija -as, s.
1.jur. Starptautiskās tiesiskās atbildības veids – tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
PiemēriRīgas kapitulācijas akts 1710. gadā un Nīštates miera līgums 1721. gadā paredzēja atdot Vidzemes muižniekiem zviedru valdības reducētās muižas. Ar Pētera I pavēli jau 1720. gadā tika iecelta restitūcijas komisija.
  • Rīgas kapitulācijas akts 1710. gadā un Nīštates miera līgums 1721. gadā paredzēja atdot Vidzemes muižniekiem zviedru valdības reducētās muižas. Ar Pētera I pavēli jau 1720. gadā tika iecelta restitūcijas komisija.
  • Materiālās atbildības veidi [starptautiskajās tiesībās] ir restitūcijas (kas paredz atdot atpakaļ tieši to vai citu priekšmetu) un reparācijas (kad tiek atlīdzināti nodarītie zaudējumi).
2.biol. Vesela organisma atjaunošanās no nelielas ķermeņa daļas.
Avoti: 6-2. sējums