palūgt
palūgt -lūdzu, -lūdz, -lūdz, pag. -lūdzu; trans.
1.Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
PiemēriPalūgt uzrādīt dokumentus.
- Palūgt uzrādīt dokumentus.
- Palūgt atbildēt uz jautājumu.
- Ozols ieraudzīja Pakalnu braucam lēnā riksī un palūdza aizvest kādu gabalu.
- Ievedusi viešņu istabā, palūgusi viņu mazliet pagaidīt..
- Smagrads palūdza: «Vai drīkstētu jūs apciemot mājā?»
- pārn. Kad tu nomirsi, taureni, uz pamesta lauku ceļa, palūgšu rudens tauri pavadīt tevi pie veļiem..
1.1.Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (ko).
PiemēriPalūgt grāmatu.
- Palūgt grāmatu.
- Palūgt sērkociņus.
- Palūgt gabaliņu maizes.
- Kirils palūdz meitenei telegrammas veidlapu..
- Palūgšu no tēvoča zirgu.
- Iegriezos kādās lauku mājās palūgt naktsmājas.
1.2.Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt).
PiemēriZentu palūdza blakus istabā, kur zaļā formā tērpta sieviete viņu pārmeklēja..
- Zentu palūdza blakus istabā, kur zaļā formā tērpta sieviete viņu pārmeklēja..
- ..Augusts tika palūgts kancelejā. Tur viņam pasniedza.. rīkojumu..
- ..viņa jau gribēja skriet palūgt Osi, lai tas nāk palīgā.
Avoti: 6-1. sējums