palsens
palsens -ais; s. -a, -ā
palseni apst.
1.Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs. Palss (1).
PiemēriPaulis stāv, košļā smilgu un raugās kaut kur niedru palsenajās galotnēs.
- Paulis stāv, košļā smilgu un raugās kaut kur niedru palsenajās galotnēs.
- Varbūt laime, pa siliem un pļavām staigādama, paradusi atsēsties uz palsena pļavmalas akmens?
- Spēcīgais vējš bija mazliet pierimis. Debesis izskatījās palsenas, bet no tām strāvojošā gaisma bija vāja.
- pārn. Ak, nepazaudēt, nepazaudēt krāsas - jo tikai vienaldzība nekrāso neko, jo vienaldzība izraugās par māsu sev padevību blāvi palseno..
2.Irdens (parasti par sniegu, an smiltīm). Palss (3).
Piemēri..pa ceļa vidu, pa izbraukto palseno sniegu brien skuķe..
- ..pa ceļa vidu, pa izbraukto palseno sniegu brien skuķe..
- Logs ir iegrimis melnā tumsā, kurā strāvo un sijājas palsenas pārslas.
Avoti: 6-1. sējums