Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
palsens
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs. Palss (1).
PiemēriPaulis stāv, košļā smilgu un raugās kaut kur niedru palsenajās galotnēs.
2.Irdens (parasti par sniegu, an smiltīm). Palss (3).
Piemēri..pa ceļa vidu, pa izbraukto palseno sniegu brien skuķe..
Avoti: