Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
palss
palss -ais; s. -a, -ā
palsi apst.
1.Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs.
PiemēriPalsa migla.
1.1.pām. Necils, neievērojams.
PiemēriMazais Irbis brītiņu uzlūkoja palso vīreli..
1.2.pām. Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
PiemēriMūs jau tāpat šī palsā stunda saliec Un vēsu aizmirstību pāri klāj.
2.Blāvi dzeltens, dzeltenīgs.
PiemēriPodimova apaļā bezkroku piere virs gaļīgās sejas palsi, dzeltenīgi spīdēja.
2.1.Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
PiemēriŠādi pelēki, losi, pati un palsi - saviem savvaļas senčiem līdzīgi zirgi Latvijā dažreiz sastopami pašlaik, bet daudz vairāk to bija vēl nesenā pagātnē..
3.Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm). Palsens (2).
Piemēri..puiši no Ķirša vada līda uz ienaidnieka tanku...Kā kurmji viņi dzina palsajā sniegā četras vagas.
Avoti: 6-1. sējums