palts
palts palts, dsk. ģen. palšu, s.
1.Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
PiemēriPasta ratos tuvojoties dzimtenes robežām, bēglim sažņaudzās krūts. Vai tur vainīgs vēlais vakars, pielijušās tumšās paltis uz ceļa.., viņš negribēja par to domāt.
1.1.Uz līdzenas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums. Laukums, ko klāj šāds šķidrums.
PiemēriLietus neatlaidīgi kapā šoseju. Caur [autobusa] logiem sāk sūkties ūdens. Uz grīdas sakrājas paltis.
2.pareti Šalts.
PiemēriTikko Ērika pēdējo stādu bija iestādījusi, viņu tūliņ apšalca negaidīta ūdens palts. Tādu pašu saņēma arī Laucis, un nu viņi abi bija slapji.
Avoti: 6-1. sējums