Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šalts
šalts šalts, dsk. ģen. saltu, s.
1.Spēcīgi, spēji plūstošs (šķidras vielas) kopums.
PiemēriLietus šaltis.
1.1.Spēcīgi, spēji plūstošs (gāzes, parasti gaisa) kopums.
PiemēriVagona koridorā kļūst sadzirdamas svaigas balsis, nāk iekšā sanitāri, svešas māsas un tiem līdzi spirgta gaisa šalts.
1.2.Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
PiemēriKaujinieki uzmeta malkas šķilas padzisušajam ugunskuram. Liesmojošās dzirksteļu šaltis pašāvās gaisā līdz egļu kuplajām pazarēm..
1.3.Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums.
PiemēriPēkšņi sievietes sejā iecirtās spēcīga gaismās šalts no kabatas lukturīša.
1.4.Spēcīgs, parasti pēkšņi radies (skaņu) kopums.
Piemēri..istaba pielīst Pītersena roku radīto sidrabaino skaņu šaltīm. Mēs klausāmies noskaņu mainīgumā, pilnībā izjūtot estētisku baudu un prieku par pianista profesionālo virtuozitāti.
1.5.pārn. Spēcīga, spēja (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme.
PiemēriNevaldāma dusmu šalts iesitās Edmundam deniņos, un viņš būtu nezin ko izdarījis, ja tam blakus nesēdētu tikko pielaulāta sieva..
Avoti: 7-2. sējums