palūkot
palūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Paskatoties noskaidrot, uzzināt.
Piemēri«Tad ej, Līž, uz māju un palūko, vai viņi tur ir, un nāc atpakaļ ar ziņu,» saimnieks sacīja.
1.1.intrans.
PiemēriSmaidīdams [saimnieks] palūkoja gaisā. «Tāds laiks! Saule un vējš...»
2.Pārbaudīt. Arī pamēģināt.
PiemēriPlānais nazītis manās rokās spīguļo vien. Palūkoju asumu - skuj kaut bārdu.
2.1.intrans.
PiemēriViņa piecēlās, iededza gaismu un uzlika roku uz viņa pieres. Tā dega kā ugunīs. Viņa palūkoja zemāk - dega kakls, dega krūtis..
3.Pameklēt, arī dabūt.
PiemēriPurēns.. pamācīja jaunos puišus, lai viņi palūkojot kādu brezenta gabalu un uztaisot sev cimdus.
Avoti: 6-1. sējums