palūrēt
palūrēt -lūru, -lūri, -lūr, pag. -lūrēju; intrans.; sar.
Slepus paskatīties, pavērot.
Piemēri..piektajā [klasē] viegli švīkstēja dejotāju soļi, bet visas durvis bija ciet. Aļuks.. palūrēja pa spraudziņu, tad vēl mirkli pakavējās pie loga un aizgāja.
- ..piektajā [klasē] viegli švīkstēja dejotāju soļi, bet visas durvis bija ciet. Aļuks.. palūrēja pa spraudziņu, tad vēl mirkli pakavējās pie loga un aizgāja.
- Vanadziņš greizi, it kā ar vienu aci palur uz grāmatu.
- Laimrota palūrēja drusciņ caur pieri, bet neko neteica.
- pārn. Saulīte pacēla mākoņu segu un pa spraudziņu palūrēja..
Avoti: 6-1. sējums