palsot
palsot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Būt ar palsu nokrāsu.
PiemēriPalso migla.
1.1.Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
PiemēriPriekšā palsoja mazs soliņš. Strēlnieki nosēdināja uz tā Raigu.
Avoti: 6-1. sējums