province
province -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Teritorija (valstī), kas atrodas samērā tālu no centra, no galvaspilsētas.
PiemēriAleksis daktera karjeru sācis provincē, un viņam visās republikas malās ir draugi.
- Aleksis daktera karjeru sācis provincē, un viņam visās republikas malās ir draugi.
- Pilsētiņu bija apņēmis provinces novakara klusums, ko laiku pa laikam pārtrauca kāda gājēja soļi, ratu rīboņa uz ielas bruģa..
- «Vai jums tādā mazā provinces pilsētiņā nav garlaicīgi dzīvot?»
- pārn. Mākslā provinces nav. Darbs un talants pāraug tai pāri.
2.Teritorija ar kādām, piemēram, ekonomiskām, ģeoloģiskām īpatnībām.
Piemēri..Kajiņingradas apgabals ir kļuvis par jaunu PSRS naftas ieguves provinci..
- ..Kajiņingradas apgabals ir kļuvis par jaunu PSRS naftas ieguves provinci..
- Zinātnieki izsaka prognozes, ka starp Jeņiseju un Lēnu -.. jāatrodas milzīgai naftas un gāzes provincei..
- Mācību par bioģeoķīmiskajām provincēm - plašiem ģeogrāfiskajiem apvidiem ar dažādu mikroelementu sadalījumu - izstrādājis redzams padomju zinātnieks akadēmiķis A. Vinogradovs.
3.Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
PiemēriVēl pirms pievienošanas cariskajai Krievijai Latvijas teritorijā izveidojās četras provinces - Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale..
- Vēl pirms pievienošanas cariskajai Krievijai Latvijas teritorijā izveidojās četras provinces - Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale..
- Arī pēc pievienošanas Prūsijai 1815. gadā rūpniecības attīstība Reinas provincē turpinājās.
4.vēst. Senajā Romā – iekarota teritorija, ko pārvaldīja Romas vietvaldis.
Avoti: 6-2. sējums