cits
cits s. -a; nenoteiktais vietn.
1.Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
PiemēriCita grāmata.
- Cita grāmata.
- Aiziet uz citu vietu.
- Atrast sev citus draugus.
- ..atnāca cits, svešs kalējs un sāka kalt pa smēdi..
- «Melderis tu esi, un es cita labāka amata tev nevaru izdomāt,» ķēniņš teica..
- ..dažos rajonos sākās zemes erozija, citiem vārdiem - augsnes sairšana..
1.1.Nākošais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
PiemēriAtlikt sarunu uz citu dienu.
- Atlikt sarunu uz citu dienu.
- Citā reizē nebūs laika.
- Citā reizē būsi gudrāks.
- «Nākamo vasaru uztaisīsim ērbeģi, citu gadu kūtis.»
- Daudz dienu viņi [gājputni] ceļu mēro - Kur tie gan būs jau citu rīt?
1.2.Tāds, kas vairākkārt bijis agrāk vai būs vēlāk.
PiemēriBija tikpat klusu kā citiem vakariem.
- Bija tikpat klusu kā citiem vakariem.
- Kaut kas nebija tā kā citām reizēm.
- Šorīt Brīviņos visi bij kādu pusstundu agrāk kājās kā citām svētdienām.
- Citā reizē Lība viebtos lādēdamās,.. tagad vairāk domāja tikai par to, ka šoziemu viņas gulta stāvēs tajā labākajā istabas stūrī..
- ..viņa [lopus ganot] vairs nedziedāja kā citos gados..
1.3.Tāds (tas), kas ir ļoti atšķirīgs vai pavisam pretējs (gaidītajam, parastajam).
Piemēri..Uģim ar ēšanu tā gāja, kā gāja. Prātā stāvēja pavisam kas cits: braukšana, drīza šķiršanās un arī Rīga.
- ..Uģim ar ēšanu tā gāja, kā gāja. Prātā stāvēja pavisam kas cits: braukšana, drīza šķiršanās un arī Rīga.
1.4.Kas īpatnējs. Savs.
PiemēriKatrs vēlas ko citu.
- Katrs vēlas ko citu.
- Cilvēka sirds alkst skaistuma. Bet sirdis nav vienādas, un katra alkst kā cita.
2.adj. nozīmē Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks).
PiemēriViņš kļuvis pavisam cits cilvēks.
- Viņš kļuvis pavisam cits cilvēks.
- Citos apstākļos tas nebūtu noticis.
- ..Ošu Andrs Mārtiņam pavisam cits palīgs nekā Grunduļu Kārlis, pietika tikai ar acīm pamest, pamāt ar roku - tas pratās bez teikšanas..
- Nekas vairs otrreiz nenāk tādā pašā veidā, kādu to esam reiz jutuši vai baudījuši. Atgriežas gadalaiki, satiekas atkal cilvēki pēc gadiem, bet tie ir pavisam citi cilvēki, tās ir pavisam citas sirdis.
- Ir citai jākļūst ļaužu dzīvei, - Lai birzī zaļi zarotā Zeļ tautas sadraudzībā brīvā..
Stabili vārdu savienojumiCita lieta.
- Cita lieta idioma — sar. Kas citāds, savādāks (parasti labāks).
3.lietv. nozīmē Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo). Ne pats (minētais).
PiemēriCits sarunā diezin ko.
- Cits sarunā diezin ko.
- Atdot savu mantu citam.
- Citam no tā ļaunuma nebūs.
- Kaspars bij tas cilvēks, kurš gandrīz nekad cita pie sevis nelūdza..
- Nedzīvošu es, dzīvos cits. Tāpat kā es esmu dzīvojis citu celtos mūros.
- Viņš traucās stāstīt, lai cits ar saviem niekiem neiejaucas starpā.
3.1.parasti savienojumā ar «nekas», «neviens» un verbu nolieguma formā Kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā.
PiemēriNeviens cits neprata tā stāstīt.
- Neviens cits neprata tā stāstīt.
- Nekas cits neatliek.
- Neko citu nevaru iedomāties.
- ..uzkāpu retām priedēm apaugušā krastā un nevarēju ieraudzīt aiz viņa nekā cita kā debesis.
- Dzirdi nu, kā tur līgo! Tā ir Karlīne! Cits neviens!
- «Vai šopavasar plostos arī brauksi?» viņš griezās pie Andra. «..citu lai iesāk, jābrauc vien būs.»
4.parasti dsk.; lietv. nozīmē Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
PiemēriCitu domas.
- Citu domas.
- Klausīties uz citiem.
- Nepievērst uzmanību citiem.
- Citi jau sen bija prom.
- Trīsēdams viņš [puisis] pietrūkās. Citi jau bij no ragavām piecēlušies..
- ..abi ar tēvu viņi turējās par nesalīdzināmi pārākiem un izciliem pretī citiem..
4.1.adj. nozīmē
PiemēriTas [Vanadziņš] bija cilvēku bērns mazām, žiglām kājelēm, augu dienu nosmulētu mutīti un mīkstiem, linu dzelteniem matiem, kā daudzi citi bērni viņa vecumā.
- Tas [Vanadziņš] bija cilvēku bērns mazām, žiglām kājelēm, augu dienu nosmulētu mutīti un mīkstiem, linu dzelteniem matiem, kā daudzi citi bērni viņa vecumā.
- Lēni peld mākoņi.. Dažs kā piekusis ceļa vīrs sabrūk debesu laukā, laizdams garām citus mākoņus, lai tie iet tālāk.
4.2.savienojumos «..citi», «vēl citi», «daži - citi» u. tml. Pārējie. Daži no pārējiem. Tie, kas ir bez jau minētā.
Piemēri..vieni [no aplenkuma] izlauzušies ar kauju,.. bet citi bija izgājuši naktī..
- ..vieni [no aplenkuma] izlauzušies ar kauju,.. bet citi bija izgājuši naktī..
- ..Sāpu aiznesa nēšus projām. Daži no ciemniekiem pavadīja nesējus, citi aizgāja uz mājām..
4.3.arī vsk. Dažs, viens, kāds (no pārējiem).
Piemēri«..viņam visvairāk acu noraudātu pakaļ nekā mums kaut kuram citam,» Skrastiņš sacīja..
- «..viņam visvairāk acu noraudātu pakaļ nekā mums kaut kuram citam,» Skrastiņš sacīja..
- ..visa [kuģa] komanda, izņemot kapteini, burtiski ieaugusi bārdās. Citam tā sarkana, citam melna, citam sirma..
5.lietv. nozīmē; atkārtotā lietojumā Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
PiemēriRaudzīties citam citā.
- Raudzīties citam citā.
- Koki sakrituši cits pār citu.
- Mājas atrodas cieši cita pie citas.
- Ledus gabali sitas cits pret citu.
- Akmeņi sakrauti cits uz cita.
- Puiši lielās, draud cits citam, kliedz uz nebēdu.
- ..zosis cita pakaļ citai gāgādamas steidzīgi noiet pie avotiņa padzerties..
- Trīs Brīviņu puiši, pa gabalu cits no cita, jau paspējuši pārdzīt sešas vagas papuvē.
Stabili vārdu savienojumiCits caur citu. Cits par citu. Starp citu.
- Cits caur citu idioma — Citam citu pārtraucot.
- Cits par citu idioma — Steigšus, nepārtraukti. Cits aiz cita.
- Starp citu idioma — Piebilde, ar kuru norāda uz to, kas nav galvenais.
Avoti: 2. sējums