Paplašinātā meklēšana
Meklējam cits.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (199):
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
- Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- derēt Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
- (Sa)derēt kopā Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
- nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
- dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- rinda Cilvēku kopums, kas ko gaida, saņem u. tml. noteiktā secībā cits pēc cita.
- cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
- saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
- Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
- Izkulties uz citu rēķina Dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi.
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- medījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks medī vai ir nomedījis barībai.
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits. Slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- Galvu galvām Garā rindā cits aiz cita.
- pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
- kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita.
- kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
- Tas pats dievs (ir) Ir tāpat (kā kas cits), nav nemaz labāk.
- izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt (parasti, atdarinot to pašu, ko pirms tam veicis cits).
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- atbilde Izteikums (runā), ko izraisa jautājums, kāds cits izteikums, arī darbība.
- Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
- ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
- vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
- karavāna Kuģi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita, un veic vienotu uzdevumu. Ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis.
- Reta ķemme Ķemme ar zariem, kas atrodas samērā atstatu cits no cita.
- robeža Laikposms, laika moments, pēc kura sākas kas cits.
- Plūksnaina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
- krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
- Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
- Pelēkā masa Liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
- ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
- Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
- Lauzta līnija Līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- cienīgtēvs Mācītājs, retāk cits turīgs cilvēks (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- īpašums Manta vai cits objekts, uz kuru ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
- Nekas vairāk Nekas cits bez minētā, zināmā. Tikai minētais, zināmais.
- Daudz neko vairāk (arī nav vairāk kā) Nekas cits bez minētā, zināmā. Tikai minētais, zināmais.
- Iekļūt (arī iekrist) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- uz Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
- starp Norāda uz darbībām, norisēm, ar kurām vienlaikus notiek cita darbība, cits process.
- par Norāda uz darbības veicēju, kura vietā stājas kāds cits.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko cits laikposms, laika moments.
- Pirms tam Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- Līdz tam Norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis. Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- pret Norāda uz stāvokli, parādību, pirms kuras eksistē cits stāvoklis, parādība.
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
- robež- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits.
- mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
- rinda Noteikta secība, kārtība, kādā cilvēki seko cits citam (piemēram, lai ko nopirktu, iegūtu). Vieta šajā secībā.
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus). Padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita). Būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
- aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- Izgriezt pogas Pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies.
- (Iz)griezt pogas (ārā) Pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies. Būt pārākam.
- Izņemt vārdus no mutes Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- Izņemt vārdus no mutes Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- Izņemt vārdus no mutes Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk. Arī atgūt (nokavēto).
- Pavisam cits numurs Pavisam kas cits, citāds.
- fluīds Pēc spiritistu priekšstatiem - strāvojums, ko izstaro cilvēks, arī kāds cits ķermenis, priekšmets.
- sabikstīties Piebikstīt viens otram, cits citam.
- sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam.
- stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piemēram, skriešanā, slēpošanā, peldēšanā) dažādās distancēs, kurās komandas dalībnieki mainās cits ar citu.
- stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
- stalaktīti Prizmatiski konstruktīvi dekoratīvi elementi, kas ir novietoti cits virs cita pārkaru rindās.
- pazīšanās Process --> pazīties (1). Attiecības, saskare starp cilvēkiem, kas pazīst viens otru, cits citu.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu.
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem). Atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu). Atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- Kā dzērves rindā Rindā cits aiz cita.
- ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība.
- Amora pasts Rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
- atkārtot Sacīt, izteikt (to pašu, ko pateicis cits).
- ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- Ko nu vairs Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- Ceļi izšķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
- Ceļi šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
- Ceļi (iz)šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
- sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus). Padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- sadoties Savienojumā «sadoties rokās», «sadoties rokām»: pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
- sadoties Savienojumā «sadoties rokas»: pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- skaitlis Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
- Kārtas skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
- serso Spēle, kurā divi vai četri dalībnieki met ar nūjiņu cits citam stīpu.
- pastarpinātība Stāvoklis, kad (kādā sistēmā, norisē u. tml.) ir iekļauts elements, sastāvdaļa, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko). Stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- stafete Steidzams ziņojums, ko veda speciāli kurjeri, parasti jātnieki, kuri ceļā nomainīja cits citu.
- aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju.
- sviesties Sviest viens otram, cits citam. Svaidīties (1).
- Roku rokā Tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas.
- krustu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- Krustām (un) šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- izklaidus Tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam.
- pēdējais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko. Pretstats: pirmais.
- beidzamais Tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko. Pēdējais. Pretstats: pirmais.
- otrējāds Tāds, kam ir cits veids. Tāds, kas izpaužas citā, arī pretējā veidā.
- otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis. Tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
- plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
- paralēls Tāds, kam virzieni ir vienādā attālumā cits no cita.
- pamīšs Tāds, kas (parasti kādā secībā) mijas viens ar otru, cits ar citu.
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita. Tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets. Pretstats: pabiezs.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita (parasti par priekšmetiem). Tāds, kura sastāvdaļas atrodas vienādā attālumā cita no citas.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
- satuvināt Tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu daļām).
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- kontrārs Tāds, kas izslēdz cits citu, pretējs (piemēram, par spriedumiem, jēdzieniem).
- rets Tāds, kas kādā kopumā atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita.
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, neatbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem). Tāds, kura locekļi nav piemēroti, neatbilst cits citam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- mainīgs Tāds, kas nomaina cits citu. Tāds, kas mijas ar ko citu.
- svešs Tāds, kas pieder kādam citam, tāds, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu). Tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
- rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu). Pretstats: biezs.
- pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: parets.
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: rets.
- skrajš Tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu). Tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (piemēram, par augu orgāniem, to sastāvdaļām).
- izklaids Tāds, kur kas neatrodas cieši blakus cits citam. Tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam.
- secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā. Tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
- ciešs Tāds, kurā cilvēki atrodas tuvu cits pie cita (par cilvēku grupu).
- kompakts Tāds, kurā cilvēki atrodas tuvu cits pie cita (par cilvēku grupu).
- rets Tāds, kurā kas atrodas, pārvietojas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par stāvokli, norisi u. tml.).
- pamīšs Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
- vecs Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
- robežpunkts Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml. kā attīstības gaitā), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežstabs Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežzīme Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- svešs Tas, kas pieder kādam citam, tas, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu.
- karavāna Transportlīdzekļi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- uzkraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- koncepcija Uzskatu sistēma, kurā tie ir savstarpēji saistīti un izriet cits no cita.
- grupa Vairāki, piemēram, cilvēki, dzīvnieki, priekšmeti, kas atrodas tuvu cits pie cita.
- mētāties Vairākkārt mest (viens otram, cits citam).
- svaidīties Vairākkārt sviest viens otram, cits citam. Mētāties (1).
- vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
- Neatkarīgais vārds Vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
- Atkarīgais vārds Vārdkopas komponents, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
- Atkarīgais vārds Vārdkopas vārds, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
- pamatvārds Vārds, no kura (piemēram, ar priedēkļiem, piedēkļiem) ir darināts cits vārds vai vārdi.
- numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Skaitļa vārds.
- Skaitļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
- tīkls Veidojums, kas sastāv no samērā tieviem, šauriem elementiem, kuri parasti krusto cits citu.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem. Atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits.
- dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā.
- sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
- ķēde Vienveidīgu, cits citam sekojošu priekšmetu rinda.
- vija Vienveidīgu, parasti cits ar citu saistītu, priekšmetu virkne.
- skrajums Vieta (parasti mežā), kur augi neatrodas cieši blakus cits citam.
- pagrieziens Vieta (piemēram, ceļam, upei), kur (tai) sākas cits virziens.
- pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma. Vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
- refrakcija Viļņa frontes, gaismas stara virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa (stara) izplatīšanās ātrums.
- piramīda Vingrošanas vai akrobātikas figūra, ko veido dalībnieki, novietojoties cits uz cita.
- revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
- saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
- Ziedu galviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem. Ziedgalviņa.
- ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem. Ziedu galviņa.
- galviņa Ziedkopa, kurā uz sarukušas ass cieši cits pie cita ir sēdoši vai gandrīz sēdoši ziedi.
cits citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV