krustu
krustu apst.; savienojumā «krustu (un) šķērsu»
1.Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
PiemēriKritušie koki sagāzusies krustu šķērsu, ieķērusies dzīvo zaros.
2.Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
PiemēriViņi jau bija Rīgu izstaigājuši krustu šķērsu..
3.No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
PiemēriDomas izklaiņāja krustu šķērsu pa sarežģīto mūžu, pa neilgajām darba gaitām kolhozā, pa piedzīvoto un pārdzīvoto.
Avoti: 4. sējums