krustoties1
krustoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Savstarpēji krustot [1] (2) (vienam otru, citam citu).
PiemēriTaisnes krustojas vienā punktā.
Stabili vārdu savienojumiCeļi krustojas.
1.1.Kustēties, virzīties vienam pār otru, citam pār citu.
PiemēriViņš [grāfs] drebošiem soļiem devās atpakaļ. No pils skanēja mūzika, logos krustojās dejotāju ēnas.
2.Tikt krustotam [1] (1).
PiemēriKaujā krustojas zobeni.
3.Mīties, īsu brīdi sastapties (par skatieniem).
PiemēriĒvalds pacēla acis, dažas sekundes viņa skatiens krustojas ar Velgas skatienu..
4.Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
PiemēriRaiņa tēlos allaž krustojas gan viņiem kā cilvēkiem īpatnējais, viņu gluži cilvēciskās domas, jūtas un tieksmes, gan tas vispārnozīmīgais, kas viņus raksturo kā zināmas dzīves patiesības simbolus.
Avoti: 4. sējums