krustu
krustu apst.; savienojumā «krustu (un) šķērsu»
1.Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
PiemēriKritušie koki sagāzusies krustu šķērsu, ieķērusies dzīvo zaros.
- Kritušie koki sagāzusies krustu šķērsu, ieķērusies dzīvo zaros.
- Bet kas gan kādreiz plosījies starp kapakmeņiem un pieminekļiem? Tie sagāzti krustu šķērsu, palikuši kājās tikai masīvākie..
- ..sārti uzziedēja jaunās ābelītes krustu šķērsu savagotajā lauciņā..
2.Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
PiemēriViņi jau bija Rīgu izstaigājuši krustu šķērsu..
- Viņi jau bija Rīgu izstaigājuši krustu šķērsu..
- «Par mīnām tu nebaidies,».. teica Kaspars. «Es te krustu šķērsu visu izstaigāju...»
- ..Roga gāja krustu un šķērsu pa laukiem..
3.No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
PiemēriDomas izklaiņāja krustu šķērsu pa sarežģīto mūžu, pa neilgajām darba gaitām kolhozā, pa piedzīvoto un pārdzīvoto.
- Domas izklaiņāja krustu šķērsu pa sarežģīto mūžu, pa neilgajām darba gaitām kolhozā, pa piedzīvoto un pārdzīvoto.
- Tad nereti iznāca ne tikai pārmīt pa vārdam pieklājības pēc, bet dažkārt, - ..arī krustu un šķērsu papļāpāties par dzīvi..
Avoti: 4. sējums